Ziemeļbrieži īsumā

Ziemeļbrieži ir daļēji pieradināti ganību dzīvnieki, kas lielāko dzīves daļu pavada Arktikas mežos un kalnos, meklējot barību. Tie ēd vairāk nekā 400 dažādu augu, un viņu iecienītākie ir sēnes un ķērpji. Ziemeļbriežiem ir lieliska oža, kas ļauj tiem sajust ķērpjus pat zem bieziem sniega slāņiem. Viņu unikālie četrpirkstu nagi ir īpaši pielāgoti staigāšanai pa biezu sniegu un barības izrakšanai. Kad tie iet, pievērsiet uzmanību maigajam klikšķim no viņu locītavām — skaņai, kas palīdz turēt ganāmpulku kopā mežā.

Darba ziemeļbrieži un ziemeļbriežu dresēšana

Ziemeļbriežu dresēšana prasa pacietību un laiku. Apmācība sākas jau jaunā vecumā, kas palīdz teliņiem justies ērti saskarsmē ar cilvēkiem. Pat ar apmācību ziemeļbrieži paliek daļēji pieradināti dzīvnieki, jo vasaras tie turpina pavadīt kopā ar galveno ganāmpulku mežā. Ap 4 vai 5 gadu vecumu ziemeļbrieži ir gatavi sagaidīt apmeklētājus ar ziemeļbriežu ragavu braucieniem, aicinot Jūs piedzīvot Somijas dabas skaistumu.

Ziemeļbriežu labklājība

Kuoksa ziemeļbriežu stāstos mūsu ziemeļbrieži ir dārgi mūsu ģimenes locekļi, un ar tiem izturas ar vislielāko rūpību un cieņu. Mēs par prioritāti izvirzām viņu labklājību, nodrošinot sabalansētu uzturu, regulārus kārumus un ziemeļbriežiem paredzētu darba maiņu kalendāru, lai viņi saņemtu nepieciešamo atpūtu. Atpūtas laikā mūsu ziemeļbrieži izbauda plašus aploku, kas ļauj tiem brīvi pārvietoties un piekopt dabisku uzvedību. Mēs dzīvojam pēc somu paruna: “Laimīgs ziemeļbriedis nozīmē laimīgu ganu”.

Ziemeļbriežu vēsture Somijā

Ziemeļbriežu audzēšana ir vecākais dzīvesveids, ko Somijā praktizē vēl šodien.

Ziemeļbrieži tika pieradināti no savvaļas kalnu brieža, kas ir dzimtene Skandināvijā. Sākotnēji sāmu meža iedzīvotāji tos izmantoja, lai pievilinātu briežus medībām, jau kopš viduslaikiem.

Vienīgā atzītā Eiropas pamatiedzīvotāju tauta — sāmi — jau sen rūpējas par Somijas Lapzemes dabas teritorijām un gana ziemeļbriežus Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Krievijas Arktikas apgabalos. Zviedrijā un Norvēģijā ziemeļbriežu ganīšana ir sāmu ekskluzīvas tiesības, taču Somijā to praktizē arī somu kolonisti.

Ziemeļbrieži gadsimtiem ilgi ir izmantoti transportā. Ziemeļbrieži viegli pārvietojas pa mežu, un līdztekus slēpošanai pārvietošanās ar ziemeļbriedi un ragavām bija ierasta. Piemēram, ziemeļbriežu ragavu braucieni tika izmantoti, lai dotos uz pilsētu apmeklēt veikalu vai doties uz skolu.

Somijā ir Ziemeļbriežu audzēšanas likums, kas atļauj un aizsargā ziemeļbriežu ganīšanu Somijas ziemeļu daļās. 1898. gadā Somijas valdība lika ziemeļbriežu gāniem izveidot ziemeļbriežu ganīšanas kooperatīvus ar ģeogrāfiskām robežām. Katrs gans pieder vienam, un visiem ziemeļbriežiem Somijā ir īpašnieks.

Ziemeļbriežu gads — dabas gadalaiku ritumā

Ziemeļbriežu audzēšana ir veidota ap ziemeļu dabu. Ziemeļbriežu gads sākas 1. jūnijā ar mazuļu teliņu dzimšanu. Vasarā jaunie teliņi tiek iezīmēti ausīs ar ziemeļbriežu gānu individuālo zīmi. Ganāmpulki vasaru pavada mežā, galvenokārt uzkrājot rezerves, gatavojoties garajai ziemai.

Rudens ir pārošanās sezona, kad tēviņi sacenšas par mātīšu uzmanību. Tēviņu ragi tagad ir vislielākie un visspēcīgākie. Pēc pārošanās sezonas beigām tēviņi nomet ragus un sāk audzēt jaunus. Rudens ir arī laiks, kad ziemeļbrieži tiek sadzīti, un gani izvēlas, kuri dzīvnieki tiek izmantoti mājsaimniecības vajadzībām. 

Ziemai ziemeļbrieži izaudzē biezu kažokādu, lai saglabātu siltumu ekstremālā aukstumā, pat −50 grādos pēc Celsija (−58F). Mātītes parasti ir grūtas, vienlaikus rūpējoties par saviem teliņiem. Barības atrašana ir sarežģītāka, un mātītes ziemā saglabā savus ragus, lai palīdzētu aizsargāt teliņus un atrastu barību zem bieza sniega slāņa. 

Pavasarī dzimst jaunie teliņi. Ziemeļbriežu piens ir bagāts ar barības vielām un ir galvenais uzturs mazuļiem. Tie nekavējoties sāk audzēt ragus. Mātes ragus nomet dažas nedēļas pēc teliņu piedzimšanas.